COVID-19 ir devis jaunu impulsu viedokļu sadursmēm diskusijās par eirozonas uzbūves trūkumiem. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu finanšu ministri joprojām nespēj vienoties par nepieciešamā finansiālā atbalsta apmēru, tā piešķiršanas principiem un sadales mehānismiem. Patlaban vienīgais lēmums ir 9. aprīlī panāktā vienošanās par ekonomikas stimulēšanu 540 miljardu eiro apmērā; šo pakotni veido 100 miljardi eiro bezdarbnieku pabalstiem, 200 miljardi eiro garantijām uzņēmumiem un vēl 240 miljardi eiro no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Šis atbalsts ir vairāk kā nepietiekams ne tikai mazo summu dēļ. Nauda ir pieejama galvenokārt kā aizdevums, kas esošajā situācijā, visticamāk, nav labākais risinājums. ES valstu ministri noteikti akceptēs jaunus ekonomiku stimulējošus pasākumus, un idejas patiešām ir ļoti dažādas – no Eiropas Komisijas (EK) obligācijām līdz Eiropas Centrālās bankas (ECB) izdotiem vērtspapīriem.
1# Latvijas eiro pozīciju meklējot
1# Latvijas eiro pozīciju meklējot
1# Latvijas eiro pozīciju meklējot
COVID-19 ir devis jaunu impulsu viedokļu sadursmēm diskusijās par eirozonas uzbūves trūkumiem. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu finanšu ministri joprojām nespēj vienoties par nepieciešamā finansiālā atbalsta apmēru, tā piešķiršanas principiem un sadales mehānismiem. Patlaban vienīgais lēmums ir 9. aprīlī panāktā vienošanās par ekonomikas stimulēšanu 540 miljardu eiro apmērā; šo pakotni veido 100 miljardi eiro bezdarbnieku pabalstiem, 200 miljardi eiro garantijām uzņēmumiem un vēl 240 miljardi eiro no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Šis atbalsts ir vairāk kā nepietiekams ne tikai mazo summu dēļ. Nauda ir pieejama galvenokārt kā aizdevums, kas esošajā situācijā, visticamāk, nav labākais risinājums. ES valstu ministri noteikti akceptēs jaunus ekonomiku stimulējošus pasākumus, un idejas patiešām ir ļoti dažādas – no Eiropas Komisijas (EK) obligācijām līdz Eiropas Centrālās bankas (ECB) izdotiem vērtspapīriem.