Pēdējā laikā aizvien biežāk Latvijas sabiedriskajā telpā ir vērojams pretnostatījums starp liberālo un konservatīvo domāšanas tradīciju. (Te gan jāpiebilst, ka šis nošķīrums iezīmējās jau līdz ar valsts neatkarības atjaunošanu un būtībā nav nekas jauns.) Rodas izjūta, ka abas puses dzīvo ontoloģiski pretējās pasaulēs, kur vieni un tie paši principi tiek definēti atšķirīgi – atkarībā no situācijas un izdevības. Liberālā puse uzstāj, ka nepieciešams jēgpilni iedzīvināt brīvības principu, atzīstot reālo sociālās eksistences formu daudzveidību un šādi nodrošinot katra iedzīvotāja morālo un juridisko drošību. Turpretī konservatīvā puse norāda, ka pārāk plaša indivīda izvēles brīvības interpretācija apdraud kopienas pastāvēšanu, un savu nostāju definē liberālā valodā kā runas brīvības izpausmi. Liberālās puses iebildumus tā uztver kā liekulību un liberālo principu nodevību un nekavējas atgādināt, kas notiek, ja tiek ierobežota runas brīvība. Jaucot formu ar saturu, konservatīvā puse gan rada apstākļus, kuros jebkāds iebildums pret tās nostāju faktiski ir neleģitīms. Runas brīvība, gluži kā jebkura cita brīvība, nav lieta, kas vai nu pastāv vai nepastāv. Runas brīvība ir sociālas attiecības starp cilvēkiem, kas balstītas normās par (ne)pieņemamo. Tātad liberālā puse uzstāj, ka runas brīvība nedrīkst ietvert necienīgu attieksmi pret līdzcilvēkiem. Tikmēr viņu pretinieki neuzskata, ka rīkojas necienīgi, un apstrīd pieņēmumu, ka indivīda tiesības ir svarīgākais priekšnosacījums veselas un bagātas sabiedrības izveidē, norādot, ka katra indivīda izvēle un darbība neizbēgami ietekmē arī citus sabiedrības locekļus.
Laura Žukovska-Supe: Ar interesi izlasīju Jūsu argumentus. Mans jautājums tad ir - kas būtu labākā alternatīva pastāvošajam diskursam? Vai ir liberālisms, kas nebalstās uz privāto īpašumu? Vai kāda cita no politiskām, ekonomiskām un/vai filozofiskām domām būtu vērā ņemama un attīstāma Latvijas domāšanas telpā? Paldies!
Laura Žukovska-Supe: Ar interesi izlasīju Jūsu argumentus. Mans jautājums tad ir - kas būtu labākā alternatīva pastāvošajam diskursam? Vai ir liberālisms, kas nebalstās uz privāto īpašumu? Vai kāda cita no politiskām, ekonomiskām un/vai filozofiskām domām būtu vērā ņemama un attīstāma Latvijas domāšanas telpā? Paldies!