Laura Žukovska-Supe: Ar interesi izlasīju Jūsu argumentus. Mans jautājums tad ir - kas būtu labākā alternatīva pastāvošajam diskursam? Vai ir liberālisms, kas nebalstās uz privāto īpašumu? Vai kāda cita no politiskām, ekonomiskām un/vai filozofiskām domām būtu vērā ņemama un attīstāma Latvijas domāšanas telpā? Paldies!
Atvainojiet par novēloto atbildi. Jūsu jautājums ir vietā un pieprasa izvērstu atbildi, ko droši vien ērtāk būtu ietērpt atsevišķā rakstā. Tomēr īsumā: liberālisms bez privātā īpašuma kategorijas vēsturiski nav pastāvējis. Manuprāt, šie koncepti ir nešķirami.
Alternatīvas: konceptuālā līmenī ir nepieciešams demokratizēt ekonomiku. Tas būtībā nozīmē paplašināt iespējas pieņemt lēmumus par un ap ekonomiku, no individuāla līdz pat valsts līmenim: man tiešām šķiet, ka ir jārod iespējas, kā ikviens Latvijas iedzīvotājs var piedalīties, piemēram, ikgadējā valsts budžeta veidošanā. Tomēr papildus faktors ir tie saucamie 'commons' - ir jāiezīmē telpas (ielas, ceļi), jomas (veselība), domēni, preces (ūdens), pakalpojumi, kas ir būtībā publiski labumi un kurus tātad ir nepieciešams izkļaut no tirgus loģikas. Tas arī pretotos privātīpašuma loģikai.
Laura Žukovska-Supe: Ar interesi izlasīju Jūsu argumentus. Mans jautājums tad ir - kas būtu labākā alternatīva pastāvošajam diskursam? Vai ir liberālisms, kas nebalstās uz privāto īpašumu? Vai kāda cita no politiskām, ekonomiskām un/vai filozofiskām domām būtu vērā ņemama un attīstāma Latvijas domāšanas telpā? Paldies!
Labdien, Laura!
Atvainojiet par novēloto atbildi. Jūsu jautājums ir vietā un pieprasa izvērstu atbildi, ko droši vien ērtāk būtu ietērpt atsevišķā rakstā. Tomēr īsumā: liberālisms bez privātā īpašuma kategorijas vēsturiski nav pastāvējis. Manuprāt, šie koncepti ir nešķirami.
Alternatīvas: konceptuālā līmenī ir nepieciešams demokratizēt ekonomiku. Tas būtībā nozīmē paplašināt iespējas pieņemt lēmumus par un ap ekonomiku, no individuāla līdz pat valsts līmenim: man tiešām šķiet, ka ir jārod iespējas, kā ikviens Latvijas iedzīvotājs var piedalīties, piemēram, ikgadējā valsts budžeta veidošanā. Tomēr papildus faktors ir tie saucamie 'commons' - ir jāiezīmē telpas (ielas, ceļi), jomas (veselība), domēni, preces (ūdens), pakalpojumi, kas ir būtībā publiski labumi un kurus tātad ir nepieciešams izkļaut no tirgus loģikas. Tas arī pretotos privātīpašuma loģikai.