Mūsdienu ekonomiskās sistēmas nestabilitāte ir teju vispārpieņemts fakts, taču būtiskas tautsaimniecības svārstības mūs allaž pārsteidz nesagatavotus. Pirms pandēmijas regulāri atskanēja ziņas par drīzumā gaidāmu ekonomikas krīzi, tomēr brīdī, kad bezdarba rādītāji sāka pieaugt, rīcības plāns krīzes novēršanai nebija gatavs. Tā vietā redzējām haotiskus, nekoordinētus un brīžiem nesaprotamus atbalsta pasākumus, kas turklāt tika veikti novēloti un nepilnīgi. Var argumentēt, ka katra nākamā krīze ir citāda un nav iespējams ikreiz precīzi paredzēt ekonomikas lejupslīdes ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem, tomēr noteikti faktori, piemēram, bezdarba pieaugums un tam sekojošs patēriņa pieprasījuma samazinājums, atkārtojas katrā ekonomiskajā krīzē. Sarūkoši iedzīvotāju ienākumi makroekonomikas mērogā izraisa uzņēmumu un banku lielāku piesardzību attiecībā uz investīcijām un kreditēšanu – veidojas lejupejoša spirāle, kuru apturēt var tikai fiskāli tēriņi. Rīcības plāna trūkums krīzes novēršanas vadībā tātad ir būtiska problēma, jo šādos apstākļos valsts pārvaldes reakcija uz krīzi kļūst atkarīga no politisko spēku ideoloģijas un/vai to samēra attiecīgajā brīdī.
Sāmas noteikums
Sāmas noteikums
Sāmas noteikums
Mūsdienu ekonomiskās sistēmas nestabilitāte ir teju vispārpieņemts fakts, taču būtiskas tautsaimniecības svārstības mūs allaž pārsteidz nesagatavotus. Pirms pandēmijas regulāri atskanēja ziņas par drīzumā gaidāmu ekonomikas krīzi, tomēr brīdī, kad bezdarba rādītāji sāka pieaugt, rīcības plāns krīzes novēršanai nebija gatavs. Tā vietā redzējām haotiskus, nekoordinētus un brīžiem nesaprotamus atbalsta pasākumus, kas turklāt tika veikti novēloti un nepilnīgi. Var argumentēt, ka katra nākamā krīze ir citāda un nav iespējams ikreiz precīzi paredzēt ekonomikas lejupslīdes ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem, tomēr noteikti faktori, piemēram, bezdarba pieaugums un tam sekojošs patēriņa pieprasījuma samazinājums, atkārtojas katrā ekonomiskajā krīzē. Sarūkoši iedzīvotāju ienākumi makroekonomikas mērogā izraisa uzņēmumu un banku lielāku piesardzību attiecībā uz investīcijām un kreditēšanu – veidojas lejupejoša spirāle, kuru apturēt var tikai fiskāli tēriņi. Rīcības plāna trūkums krīzes novēršanas vadībā tātad ir būtiska problēma, jo šādos apstākļos valsts pārvaldes reakcija uz krīzi kļūst atkarīga no politisko spēku ideoloģijas un/vai to samēra attiecīgajā brīdī.